Pārgājieni | Pārgājieni pa Latviju | Pārgājieni gar jūru
Gājieni

Izpētiet visu jūras skaistumu3. gājiens. AKMENSRAGS-JŪRKALNE 27,88 km

Iepriekšējā Nākamā

Gājiena datums: 08.09.2007-09.09.2007

Piekrastes gājiena trešais posms spilgti pierādīja, cik liela nozīme ir tam, kādā gadalaikā iet. Un proti : tā nu notika, ka šis bija vienīgais posms, kuru dažādu ārēju apstākļu dēļ, mūsu mazais kolektīvs veica dalīti - puse komandas pēc plāna gāja septembrī, bet otra puse - nākamā gada augusta sākumā. Diennakts garuma starpība šajā laikā ir trīs stundas, un tas izrādījās pietiekoši, lai pirmā grupa būtu spiesta distanci veikt divās dienās, savukārt 2. augustā to varēja izdarīt vienas dienas laikā. Un tā nav vienīgā atšķirība.

Kā jau minējām 2. posma aprakstā - lai nokļūtu līdz Akmensraga bākai no Ziemupes puses, bija jāmēro garš, tehniku un dalībniekus nogurdinošs meža ceļš, kurš nevienā nerosināja vēlmi to darīt vēlreiz.

Tādēļ, plānojot 3. posmu, lai piekļūtu bākai no Sakas puses, izvēlējāmies vēl mazāku, toties ievērojami īsāku meža celiņu. Un, ja rudens apstākļos tā izrādījās veiksmīga izvēle, tad augusta svelme ceļu bija tik ļoti izkaltējusi, ka tas vairāk līdzinājās tuksneša bezceļam, un nokļūšana līdz jūras krastam pārvērtās īstā murgā ar automašīnas stumšanu un smilšu rakšanu divu stundu garumā. Savukārt lietus Akmensragā un Pāvilostā sagaidīja gan vienus, gan otrus, bet tas jau nav šķērslis, lai peldoties baudītu vienu no visdzidrākajiem ūdeņiem Latvijas piekrastē.

Gājiens sākas ar kāpšanu skaistajā, 35 metrus augstajā Akmensraga bākā, un tad dodamies ziemeļu virzienā. Soļošanas apstākļi šajā gājienā ir teicami gan vasarā, gan rudenī, jo pludmale ir pietiekoši plata, līdzena un cieta. Pēc 3,4 km sasniedzam Rudupes ieteku, kas ir viena no daudzajām ''sīkupītēm'', kas šoreiz būs jāšķērso. Kad esam veikuši 9,7 km, mūsu ceļam priekšā gūlusies paveras Sakas upe. Kam tas ir pa spēkam, var 45 metrus plato ostas akvatoriju šķērsot peldus*, bet pārējiem jādodas iekšā Pāvilostā līdz tiltam pilsētas centrā, tādējādi veicot liekus apmēram 2,5 kilometrus. Tieši šajā brīdī mūs pārsteidz lietus. Pārsteidz, jo daži no mums nav paņēmuši lietusmēteļus un arī vienīgajā veikalā tādu nav. Ir tikai pelēkie polietilēna atkritumu maisi, kurus tad arī veiksmīgi pielāgojam savām vajadzībām. Pirms upes un pēc upes neiztrūkstoši noejam abos ostas krastos izbūvētos molus (vēl 800 m) un, sērfotāju nometnes lapenītē patveroties no lietus, ieturam pusdienas. Noskatoties uz Lielo jūrakmeni, kas atrodas apmēram 100 m no krasta jūrā un ir lielākais jūrakmens Latvijas piekrastē, dodamies tālāk. Ulmales stāvkrasta pakājē, kad noieti ir 17 km, atpūtas brīdī gan lielie, gan mazie ļāvās rotaļām ar zilajiem māliem, kuri bagātīgi sagūluši pašā jūras krastā. Pēc noietiem 20 km sasniedzam Bukuragu, bet vēl pēc pusotras stundas Rīvas upi. Tas nozīmē, ka esam nogājuši 25 km un atrodamies iepretim Labragam. Smilšu stāvkrasts šajā vietā sasniedz 20 m. Vēl pēc 500 m brienam pāri Ēnavas upītei, bet vēl pēc maza brītiņa burbuļodama jūrā ietek Muižupīte, kas vēstī, ka esam galā, un ja nebūtu jau stiprā vakara krēsla, varētu redzēt autostāvvietu, kur atstājām vienu no mūsu transportlīdzekļiem. Kopā ar moliem un līkumu cauri Pāvilostai esam nosoļojuši 28,7 kilometrus, esam izlijuši līdz ādai, tomēr lieliskā noskaņojumā par paveikto un dienā redzēto, braucam vēlreiz līdz Akmensragam pēc otra auto.

Haralds

/Apskatīt visas bildes no gājiena

Atpakaļ pie jaunumiem