Pārgājieni | Pārgājieni pa Latviju | Pārgājieni gar jūru
Gājieni

Izpētiet visu jūras skaistumu4. gājiens. JŪRKALNE-LĪBCIEMS 28,97 km

Iepriekšējā Nākamā

Gājiena datums: 03.11.2007-04.11.2007

Nu, ko! Kārtējais gājiens. Visi gaidām ar nepacietību. Nezināju, ka var būt tik pozitīvs uztraukums, gaidot kārtējo pārgājienu. Tāda sajūta, ka bez tā vairs nevar. Ja nav pāris nedēļas iets gar jūru, sākas „lomkas”. 

Šajā nedēļas nogalē paredzēts gandrīz 30 km gājiens no Jūrkalnes līdz Lībciemam. Atšķirībā no iepriekšējiem gājieniem, šis būs jau samērā aukstā laikā.

Izbraucam 3. novembrī agri no rīta plkst. 6:00 no Rīgas 9 cilvēku sastāvā. Kad esam Jūrkalnē, mūs sagaida lietus un vējš. Ārā ir apmēram + 2 grādi, bet sajūta, ka būtu mīnusos. Esam ekipējušies ar DEPO pirktiem Ķīnā ražotiem lietus tērpiem, kurus uzvelkam pa virsu apģērbam. Ideāls ķīniešu izgudrojums. Ne lietus, ne vējš cauri netiek. Dažiem gan svīst no iekšpuses, bet dažiem ne. Kā jau ierasts, veicam 2 auto pārbīdīšanu uz pirmās dienas galapunktu. Iesildāmies ar tēju, ieēdam brokastu rosolu un aiziet! Vējš ir pamatīgs, bet, par laimi, tas pūš mugurā. Līdz ar to iet ir diezgan viegli. Viens no mūsu gājējiem šo iespēju piedalīties pasākumā nelaida garām pat ar 37,5 grādu temperatūru un bronhītu. Lūk, tas ir entuziasms!  Pa ceļam jāšķērso upīte. Pēc mēģinājuma identificēt, konstatējam, ka tai jābūt Pāžupei. Pāri ir pārlikts baļķis. Esat mēģinājuši lietus laikā iet pāri upītei pa glumu un slidenu baļķi? Veči uzreiz nolēma, ka tas ir pārāk riskanti, un ne jau tāpēc, ka var iekrist upītē...  Ko darīt? Pasākums izvēršas jautrs – sēžamies uz baļķa jāteniski un jājam pāri upītei. Diezgan amizants rodeo. Visi esam veiksmīgi tikuši pāri. Laižam tālāk! Pa ceļam vēl mēs šķersojam Sārnates upīti un dažas mazākas tērcītes. Vējš sagriežas un pūš no jūras. Baigi patīkami tas nav, bet, tā kā esam jau iesiluši ejot, tad arī īpaši netraucē. Pirmās dienas galamērķi ap Vendzavu sasniedzam pēc aptuveni 5,5 stundām. Esam nogājuši apmēram 21 km. Temps ātrāks nekā vasarā, jo pauzes tikpat kā netaisījām. Atrodam kempingu, iemitināmies. Var sākties vakara daļa. Šovakara dziesmu tēma atbilstoša – par lietu. Kamēr žāvējas apģērbs, baudām atpūtu un nakts miegu. Tikai no rīta pamanām, ka Rūdim un Haraldam zābaki sakrokojušies, zoles vaļā. Krāsns izrādījās par karstu. Ko nu darīs? Kā ies tālāk? Labi, ka ir rezerves.

Celšanās 7:00, un otrās dienas gājiens var sākties. Šoreiz tas ieplānots ne tik garš – kādi 8 km, jo grafikā ietilpst Užavas bākas apmeklējums. Atšķirībā no sestdienas, svētdienas rīts ir patīkami saulains un nelīst. Arī vējš šodien mūs netraucē. Jūras malā vīri makšķerē butes. Mmmm, varētu kādu apēst tagad. Ja vēl aliņš klāt būtu... nav ko sapņot, jāsoļo tālāk. Tālumā parādās baltā Užavas bāka. Tas dod stimulu iešanai. Vienīgi kaut kā lēni tuvojas. Pēc kāda laiciņa tomēr sasniedzam. Atšķirībā no daudzām citām, šī ir oficiāli apmeklējama. Biļetes cena simboliska: 50 santīmi. Uzzinām, ka bāka atvērta 1879. gadā, un pašreizējais mūra tornis uzcelts 1925. gadā. No augšas paveras skaists skats uz saulaino smilšu strēli, kas gar jūru aizvijas tālumā. Uztaisām pāris bildes un laižam tālāk.

Neskatoties uz nelielo kilometrāžu, tuvojoties beigām, nogurums ir diezgan pamatīgs. Vai nu vainīga ilgā nakts dziedāšana vai kas cits, bet baigi gribas atpūsties. Gala punktā Užavas upīte skaisti ietek jūrā. Upē salikti murdi. Sanāk skaists foto. Nu, ko! Nav pat vēl tumsa, un gājiens jau galā. Lecam pa mašīnām un laižam uz Rīgu, bet domās jau kaļam plānus nākamajam gājienam. Tajā iesim cauri Ventspilij.

Valdis

/Apskatīt visas bildes no gājiena

Atpakaļ pie jaunumiem