4. gājiens. Vergi - Pedassare un Mahu - Kunda 27,09 km
Gājiena datums: 04.08.2011-06.08.2011
Kopš iepriekšējā gājiena jau atkal gandrīz gads paskrējis. Igaunijas jūras robeža atšķirībā no Latvijas piekrastes ziemā praktiski nav ejama. Vismaz ne ar gadu vecu bērnu. Tāpēc līdz kārtējam gājienam nācās ļoti ilgi gaidīt. Neticami ir arī tas, ka mūsu kompānijai tomēr izdodas diezgan viegli vienoties par datumiem, kad doties šajos pārgājienos. Bieži pierasts, ka vasarās daudziem nedēļas nogales stipri saplānotas. Jāatzīst gan, ka jūras kājnieki gan atceļ lielāko daļu pasākumu šo pārgājienu dēļ. Ir tiešām jābūt kaut kam īpašam, lai izvēlētos kaut ko citu jūras gājiena vietā.
1. diena. Vergi - Pedassare
Sākam gājienu vietā, kur beidzām pirms gada – Vergos. Pirmās dienas vakaram kā jau parasti tāds neliels iesildīšanās posms 6,57 km. Jūras mala, protams, purvaina. Bet tā kā ir silts, tad brienam pa ūdeni un bēdu nezinām. Jātiek līdz Pedassare moliņam. Apmēram 3 stundās esam tikuši jau galā. Varam doties uz iepriekš sameklēto telšu vietiņu. Šoreiz gan ne pie pašas jūras, bet nedaudz nostāk. Tā, lai varam palikt abas naktis vienā vietā un pārbraucieni katru dienu ir diezgan līdzīgi pēc km.
2. diena. Mahu - Kunda
Otrās dienas plānotais galapunkts – Kunda. Esam nolēmuši noiet pagājušā gada „parādu", ko izlaidām, jo toreiz - septembra beigās ūdens jau vairs nebija ilgstoši ejams.
Jānobrien 20.52 km. Iesākums ar moliņu, kas ir skaisti nobetonēts un ejams viegli. Bet tas tā tikai sākumam. Kā jau mums pierasts, visai drīz Igaunijas pludmalīte pārvēršas garā, garā zālē. Kājas dzilina nātras, meldri pāri pa galvu. Zem kājām slīkšņa, ķepīgi māli. Akmeņi slideni, ļoti jāuzmanās, lai nepaslīd. Vietām ūdens sastāvējies un smird. Kaut kā gribas ātrāk tikt uz priekšu. Pārmaiņus šķeļam zāles un viļņus. Brīžam uzsmidzina lietus, kas mūsu pieredzējušajai kompānijai ir sīkums, jo esam labi sagatavojušies. Toms kā prasti pārgājiena laikā paguļ pusdienas laiku un šai gājienā piedalās ar prieku. Šodienas gājienā mums ir iespēja aplūkot Baltijas lielāko akmeni. Protams, ka jāuzkāpj un jānodzied kaut kas latviski.
Lielākais Baltijas (pēc dažiem avotiem – arī Ziemeļeiropas daļas, ko skāris pēdējais apledojums) dižakmens. Tā tilpums ir 930 m3! Akmens augstums ir 7,5 m, garums – 16,5 m, platums – 14 m, bet apkārtmērs – 48,5 m. Ehalkivi, kas iztālēm atgādina milzu oli, „stāv" uz smilšaini - akmeņaina sēkļa, kas atkarībā no laika apstākļiem vai gadalaika var atrasties ūdenī. Ledājs to „atnesis" no Somijas D piekrastes. Pēc sastāva - pegmatīts. Avots. www.celotajs.lv
Tā kā ļoti daudz ejam cauri zālēm un brienam pa ūdeni, tad absolūti zūd laika un attāluma sajūta. Tāpēc ik pa brīdim jāpārliecinās, vai neesam paskrējuši garām plānotajam beigu punktam, kā arī pārbaudām pēc pulksteņa, vai varam atļauties kādu pauzīti vai arī jāsteidz uz priekšu, lai laicīgi varam pabeigt. Šeit jāņem vērā, ka pusdienu pauzes ir jāpieskaņo ne tikai vēdera vēlmēm, bet arī reālajiem dabas apstākļiem, jo ūdenī un zālēs diez ko ērti piknikot nav. Tāpēc izmantojam iespējas, kad visi varam piesēsties uz jūras akmeņiem.
Drīz arī plānotie kilometri ir noieti, bet Valdi šoreiz ir pievīluši apavi. Abām kājām atkal zili lielo pirkstu nagi. Plikām kājām iet nevarēja, jo pārāk daudz posmu ar asiem akmeņiem un zālēm. Jā, ekipējums tomēr ir ļoti svarīgs šādos gājienos. Neko, gan jau būs labi, nav jau pirmā reize.
Vakarā neizdodas dabūt īsti kopīgu fīlingu, lai tā mierīgi pavakarētu, atbrīvotos no saspringuma, padziedātu. Kā jau parasti, vakars ir pavēss. Ir nogurums un visiem joprojām drusku drebulis, kam mugura sāp, kam nātru sadzilinātās kājas vai nospiestais īkšķis. Liekas, ka ugunskurs arī vainīgs, jo nesasilda kā nākas.
3. diena
Diemžēl izrādās, ka Valdim nags ir sācis iekaist un ir temperatūra 39 grādi. (Līgai ir līdzi termometrs, kas gan nebija obligāts jūras gājienā, bet redz, ka noderēja) Arī pašsajūta ļoti slikta. Būtu grūti iet, nemaz nerunājot, ka jānes bērns. Kolektīvs izlemj solidarizēties ar Valdi un šodien neiet. Braucam apskatīt grāfa Pālēna muižu un skaisto dārzu. Tāda maza Rundāles pils... Viss sakopts, tīrs un glīts. Pa dārza celiņu brauc kariete, fotografējamies lapenītē pie dīķa, apskatām palmas un citus dienvidu augus ziemas dārzā. Tomiņš šūpojas. Skaisti. Esam atpūtušies kā svētdienā pienākas un varam braukt mājās.
Šai dienai plānoto posmu iesim citu reizi.
Nobraukti 860 km.
Valdis, Rita