Pārgājieni | Pārgājieni pa Latviju | Pārgājieni gar jūru
Gājieni

Izpētiet visu jūras skaistumu7. gājiens. OVĪŠRAGS (IRBE) -KOLKAS PILSĒTA 32,76 km

Iepriekšējā Nākamā

Gājiena datums: 15.03.2009-16.03.2009

Otrā marta nedēļas nogale un otrais jūras pārgājiens martā. Forši! Ieplānoti  32,76 km. Kā parasti agrā rītā dodamies prom no Rīgas, lai laicīgi varam uzsākt gājienu. Sākam no Irbes upes labā krasta. Lai tiktu klāt, jābrauc pa maziem meža celiņiem. Jaunajam BMW tur arī paliek slieksnis. Skāde, bet neko darīt. Jūras gājiena labā... kādu detaļu var ziedot. Pa ceļam rodas ideja iekarot Jaunciemu, jo tur izrādās oficiāli ir tikai 4 iedzīvotāji. Tomēr izlemjam, ka būsim miermīlīgi. Var vēl sanākt tā, ka tie pasauc Sīkragā dzīvojošos 16 iedzīvotājus, un tad mēs pa astoņiem nez vai galā tiksim. Atliekam! Uzzinu, ka Sīkrags ir viena no vecākajām lībiešu apmetnēm, kas pirmo reizi minēta jau 1387. gadā. Jā, labi, ka nedzīvojām toreiz, tad bez cīnīšanās ar iezemiešiem gar jūru diez vai pastaigāt varētu.

Šai gājienā mums ir jāšķērso virkne upīšu un strautiņu. Visām tiekam pāri veiksmīgi, kamēr sastopamies ar Mazirbi. Nevis to, kas lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā, bet to, kas upe. Hmm, šeit mēs nepārlēksim... Nāksies izģērbties. Labi, ka mums večiem nav zeķubikšu. Meitenes nez kāpēc atsakās izģērbties. Pēc neilgas stīvēšanās piekāpjamies. Nesīsim pāri. Pēc tam gan meitenēm mums jātaisa pēdu masāža, lai atkal asinis sāktu riņķot nosalušajās kājās.
Pēc šķērsošanas redzam krastā novērošanas torni. Diezgan augsts. Un kāds pamanījies uzrāpties un uzrakstīt nedaudz nepieklājīgu, bet, manuprāt, pietiekami asprātīgu teikumu... (skatīties foto). Jūras malā šeit ir beidzot orientieri, pēc kā varam saprast, kur īsti atrodamies. Ir norādes latviešu un lībiešu valodās uz Sīkragu, Košragu, Pitragu, Saunagu utt. Laba ideja! Šādus varētu mēs izvietot visas Latvijas jūras piekrastē. Pirmo dienu beigsim Košragā. Laižam uz viesu māju paēst vakariņas un nodoties dziedāšanai.

Šeit mums pievienojas draugi, bet diemžēl tikai uz saviesīgo daļu. Kā tā var būt, ka cilvēki negrib iet gar jūru?

Viesu nams „Pītagi” mūs uzņem viesmīlīgi. Laikam pirmo reizi mūs cienā ar ceptām butēm. Pēc garā dienas gājiena tas bija fantastiski! Un vēl klāt iekurināta pirtiņa. Baseinā gan nebija ielaists ūdens, bet to jau var pieciest, jo varēja izskriet ārā un iemērkties spirdzinošā strautiņā (no rīta gan ieraudzījām, ka tas ir notekūdeņu grāvis...). Par skaļo dziedāšanu sūdzību nav.

Otrās dienas rīts kā parasti – agrs un entuziasma pilns.

Spīd saule. Rita nodomā:„Cik forši, ka kāds jau rīta agrumā cep mums 15 olas. Ir tik labi vēl pēdējo minūtīti pasnaust. Vēl tikai drusku, drusku un tad jau celšos” Ir Pūpolsvētdiena, tāpēc visi atraujas ar pūpoliem. Tagad laižam uz Kolku. Pa ceļam jūras malā ik pa brīdim ir laivas un pat neliels kuģītis atrodams krastā. Padomju laika celtnes ik pa brīdim „izgrezno” kāpu zonas. Viena mums īpaši patīk, kuru nosaucam „logs uz jūru”. (skat.foto). Šodien šķērsojamās upītes pamanāmies pāriet pāri sakritušajiem kokiem. Jūrā paveras skats uz Kolkas bāku, kas celta uz mākslīgi izveidotas salas (diametrs 70 m). Tā atrodas 6 km gara sēkļa galā. Uzbūvēta 1884. gadā. Acīmredzot beidzot kāds attapies, ka vajag brīdināt no Kolkā mītošajiem „kājgriežiem”, kas atbilstoši nostāstiem te esot dzīvojuši un iebraucējiem griezuši nost kājas, lai piesavinātos to zābakus. Acīmredzot švaki tajos laikos ir bijis ar apavu izpārdošanām. 

Kolkas rags stipri izmainījies pēc pēdējās rudens vētras: drupas gandrīz vairs nemaz nav redzamas, pats rags noskalots un līča pusē daudz izgāztu priežu.

Kolkas ragā taisām pusdienu pauzīti. Iekožam maizītes, iedzeram tēju un vēl šo to atspirdzinājumam. Esam nogājuši visu atklāto jūru! Ieejam līcī. Par to tagad iesim līdz pat Igaunijai. Bet ne jau šodien visu. Šodien punktu pieliekam Kolkas pilsētā.

Valdis

/Apskatīt visas bildes no gājiena

Valdis

Atpakaļ pie jaunumiem