Izpētiet visu jūras skaistumu10. gājiens. BĒRZCIEMS-BIGAUŅCIEMS 40,78 km
Gājiena datums: 30.05.2008-31.05.2008
Nu jau gandrīz vasara. Laiks foršs, silts. Kārtējais jūras gājiens. Jau desmitais. Ceļā uz Bērzciemu uz šosejas mūs pārsteidz govis. Laikam stopētājas. Nē, nē, nepārprotiet! Patiešām govis! Nu, īstas govis! Mūsu kompānijai atkal papildus sastāvs. Veicam mašīnu izvietošanu un sākam gājienu no Bērzciema. Saule superīga, „Bauskas tumšais” fantastisks, kompānija lieliska! Pludmale smilšaina, ar akmentiņiem un akmeņiem. Vienu tādu lielāku mēģinām paņemt līdzi, bet nesanāk izkustināt. Nekas, paaugsimies, tad atbrauksim vēlreiz. Krastmala ir ar zāli noaugusi, tāpēc ejam gar pašu jūru, pa smiltīm un ūdeni.
Apmēram pusceļā esam Engurē. Pārpeldu Engures kanālu no viena mola līdz otram turp un atpakaļ. Ķeksītim. Kanāla ostas malā mirdz balti, lieli katamarāni. Nemaz nav sliktāk kā Spānijā. Ostai ejam apkārt. Daži lieki km, bet izmantojam tos, lai veikalā nopirktu saldējumu. Kamēr daži iepērkas, izmantoju iespēju pagulēt zālītē pie veikala. Nesaprotu, par ko vietējie brīnās. Laižam tālāk! Pa ceļam uztaisām vairākas pauzītes, lai nopeldētos, iedzertu alu, atpūstos. Nelielā pauzītē viens mūsu līdznācējs - draugs Ansis aizmieg. Skaidrs, ka jāizjoko. Visi ieskrienam mežā un zvanām uz mobilo gulētājam. Jautājam, kur viņš palicis. Stāstām, ka ejam, ejam, un tikko pamanījām, ka viens no kompānijas trūkst. Viņa nav. Tad dabūjām noklausīties dažus ne visai siltus vārdus, raidītus mūsu virzienā, un noskatīties, kā viņš lec augšā un skrien virzienā, kur mēs it kā esam aizgājuši. Joks izdevies, lecam no meža ārā ar kaujinieciskiem saucieniem. Zinās turpmāk, kā aizmigt šādos gājienos!
Zied priedes. Ūdens arī zied dzelteniem ziediem. Izdomājam, ka šī ir īstā ārstnieciskā kosmētika. Meitenes to liek uz sejas, rokām, kājām. Tiešām - kļuvušas vēl skaistākas!
Diena paiet nemanot. Šīsdienas vakars paredzēts Apšuciemā pie Agnes. Ugunskurs, pirtiņa, baļla, zivtiņas, šašliks, salātiņi, alus un dziesmas. Kompānija papildinās ar dažiem draugiem. Sliņķi – tikai uz vakarēšanu ierodas.
Nākamajā dienā jau nedaudz atšķirīgā sastāvā turpinām. Daži no neregulārajiem līdznācējiem ir atkrituši. Pie Lāčupītes izrādās ir ievērības cienīgs apskates objekts – Igora Siliņa vēl tajos tālajos padomju laikos izveidotais rododendru dendrārijs. Pasakaini skaisti, kaut arī mežā ieaudzis un liekas, ka cilvēku pamests. It kā nejauši, bet laikam no augšas saplānots, ka esam tur tieši skaistākajā rododendru pilnziedā. Izskatās, ka vienkārši mežs zied – sarkaniem, dzelteniem, lillā un baltiem ziediem!
Ejam gar visiem ciemiem – Apšuciems, Klapkalnciems, Ragaciems, Lapmežciems, Bigauņciems. Mēģinām iemācīties no galvas ciemu secību. Izdodas! Redzam jūrā peldošo pirtiņu. Redzam plikus cilvēkus, kas lec jūrā. Redzam, kā viņi lien atpakaļ. Apnīk skatīties. Nu, ko! Kārtējais gājiens galā! Super! Kā man patīk šie mūsu gājieni!
Valdis